Pasniedzējas prof. Zandas Rubenes sniegtās atbildes uz dalībnieku jautājumiem. Jūsu ērtībai atbildes publicētas, sākot ar jaunākajām.
Jautājums:
Bieži dzirdu, kā vecāki saka: “Iedod Jēkabam vienu mašīnu!”, “Padalies ar klucīšiem…”. Vai maziem bērniem savā starpā būtu jādalās ar savām mantām?
Pasniedzējas atbilde:
Dalīšanās ar mantām nozīmē mācīties dzīvot sabiedrībā, kurā tu un tavas vajadzības nav vienīgās. Tā mēs vingrināmies sadarboties, palīdzēt. No šī vēlāk izveidojas vērtība, kura izpaužas kā ziedošana, brīvprātīgais darbs, atbalsts citiem.
Jautājums:
Vai es kā X paaudzes pārstāve ar savas audzināšanas paradumiem iederos mūsdienu izglītības sistēmā? Lai arī cik empātiska un saprotoša es būtu, manas paaudzes paradumi parādās darba procesā, radot izdegšanu un negatīvu ietekmi uz bērniem.
Pasniedzējas atbilde:
Tā pavisam noteikti nav taisnība. Mūsu pasaules burvība ir tajā, ka esam dažādi. Un drīkstam tādi būt. Taču, ja jūtaties izdegusi, noteikti jāmeklē palīdzība.
Jautājums:
Kas ir raksturīgs X paaudzes darba devējam, zinot, ka X paaudze nav orientēta uz vadošiem amatiem?
Pasniedzējas atbilde:
X paaudzes vadītājs būs rūpīgs un gādīgs vadītājs. Izdarīgs, bet gribēs darīt visu pats. Būs vērojamas zināmas grūtības deleģēt uzdevumus citiem, jautāt pēc padoma.
Jautājums:
Esmu X paaudze (1979), bet man 2020. gadā piedzima ne Y, ne Z un varbūt pat arī ne A paaudzes pārstāvis. Kādi izaicinājumi ir saprasties starp šīm paaudzēm?
Pasniedzējas atbilde:
Tas ir jautājums, uz kuru grūti atbildēt. Manuprāt, tas tomēr ir A paaudzes pārstāvis un jāseko padomiem par digitālo mazuļu audzināšanu.
Jautājums:
Kādas ir prognozes – vai vēl būs paaudzes pēc A?
Pasniedzējas atbilde:
Noteikti būs jaunas paaudzes, ko radīs kāds notikums vai atklājums, kas izmainīs cilvēku vērtības, attieksmes un paradumus.
Jautājums:
Nākamā paaudze būs Covid ietekmētā paaudze vai viss tomēr būs labi? Kā jūs, X paaudze, tiekat galā ar pārmaiņām?
Klausoties 2018. gada lekcijas, gribas šos laikus atpakaļ, jo tad bija miers, atšķirībā no tā, kas notiek tagad. Es nerunāju par visu, bet par stabilitāti. Mani viss apmierina, un var iet tālāk, bet tas, ka stabilitāte ir ļodzījusies, tas nav okej.
Pasniedzējas atbilde:
Skaidrs, ka Covid kļūs par nākamo atskaites punktu/krīzi, kas izmanīs gan vērtības, gan sociālos paradumus.
Iepriekšējos laikus nav bijis iespējams pagriezt atpakaļ nekad. Un labi, ka tā, citādi sabiedrība stagnētu. Kā tieku gala ar pārmaiņām (kā X paaudzes pārstāvis)? Nav jau tā, ka ļoti tieku galā ar tām. Mēģinu nepretoties pārmaiņām – tas ir mazākais, ko varu darīt. 🙂 Par to, kā dzīvot skaistu dzīvi, neskatoties uz to, kas notiek ārpus mums, es runāju arī savā jaunaj lekciju kursā “Digitālās dzīves māksla”. Tā kā reklamēju Jums to. 🙂
Jautājums:
Vai digitālos mazuļus var mācīt skolotāja, kas ir tuvu pensijas gadiem? Vai digitālie bērni skolotājas informāciju uztver pietiekami un saprotami?
Pasniedzējas atbilde:
Patiesībā nav runas par vecumu, bet gan spēju pieņemt bērna vajadzības un to, ka pasaule ir mainījusies. Būs tādi, kas to var, un tādi, kas to nevar. Neatkarīgi no vecuma.
Jautājums:
Vai šīs paaudzes ir pētītas to komunikācijā attiecībā uz veselības jautājumiem? Šobrīd studēju RSU Veselības komunikācijas maģistra programmā, un nākamajā semestrī gaidāma maģistra darba rakstīšana. Šis jautājums, šķiet, varētu būt interesants veselības kontekstā. Tādēļ vēršos pie Jums, lai saprastu, vai būtu bāze šādam pētījumam un vai būtu noderīgi un pamatoti pētīt paaudžu kontekstā ko šādu?
Pasniedzējas atbilde:
Jā, veselības jautājumi ir ļoti būtiski saistībā ar jaunākajām paaudzēm, un noteikti varat šo jomu pētīt.
Domāju, ka gan populārzinātniskas, gan zinātniskas publikācijas par šo tēmu var atrast internetā.
Mileniāļi un Z paaudzes pārstāvji, kā zināms, ir ļoti orientēti uz sevi arī tīri fiziski. Viņiem ir ārkārtīgi svarīga ķermeniskā labizjūta. Helsisms (“healthism”) – pārlieka aizraušanās ar veselības kopšanu ir šo paaudžu radīta sociāla problēma. Tāpat vegānisms, veģetārisms u.c. kustības, kas saistās ar veselīgu dzīvesveidu veselīgā vidē, ir attiecināmas lielākoties uz cilvēkiem, kas jaunāki par 45 gadiem. Interese par pasauli tiek translēta caur savu ķermeni un savām vajadzībām.
Šobrīd aktuāls jautājums ir zīmolu aktīvisms. Cilvēki, kas ir 30-35 gadus veci, arī preces izvēles no tām firmām, kas rūpējas par vidi un cilvēku veselību.
Jautājums:
Ik pa laikam izskan apgalvojums vai piemēri, ka iepriekšējā paaudze ir izaudzinājusi nākamo. Bet kā bērnus ietekmē tas, ja tos ir audzinājusi, piemēram, ne iepriekšējā, bet vēl senāka paaudze? Vai var pieņemt, ka tad konkrētais bērns uzskatu ziņā ir tuvāks iepriekšējai paaudzei nevis savai?
Esmu dzimusi 1991. gadā (“Millenium” paaudze), bet mani vecāki nav gluži X paaudze, bet viena paaudze iepriekš (ja nekļūdos, “Baby boomers”). Kādas varētu būt šāda bērna iezīmes?
Jāatzīst, ka lielākoties iezīmju ziņā esmu līdzīga X paaudzei, bet man nav skaidrs, vai tas ir paaudžu atšķirību dēļ un vai to var tā pieņemt?
Pasniedzējas atbilde:
Protams, vecāki, kas pārstāv citu paaudzi, komunikācijā ar bērniem translē savas paaudzes vērtību orientācijas, bet kopējais sociālais konteksts sabiedrībā (attiecības ar citiem bērniem utt.) tomēr veicina tādu paradumu veidošanos, kas raksturīga šīs paaudzes bērniem.
Jautājums:
Vai varētu uzzināt par paaudžu iedalījumu pirms X paaudzes?
Pasniedzējas atbilde:
Lūk, vietne, kur var atrast paaudžu dalījumu.
Jautājums:
Neesmu līdz galam izpratusi, ko nozīmē “terra incognita”. Būšu pateicīga par skaidrojumu.
Pasniedzējas atbilde:
“Terra incognita” nozīmē “neatklātā zeme”.
Jautājums:
Vai Latvijā un arī citās postpadomju valstīs šīs izdalītās paaudžu robežas tomēr nav mazliet atšķirīgas?
Jūs norādāt, ka arī aiz “dzelzs priekškara” bija līdzīgi notikumi, kā citur Rietumu pasaulē, kas ļauj tos ciklus ielikt tādās pašās robežās.
Bet, manuprāt, Latvijā lielāka krīze bija valsts struktūras maiņa (PSRS – neatkarīga valsts). Šī krīze kopumā vairāk bija ar pozitīvu nokrāsu, bet tāpat bija virkne cilvēku, kam sadzīviski kļuva daudz sliktāk, jo darba nebija, iztikšana “knapa” utt.
Pasniedzējas atbilde:
Jā, Latvijas konteksts ir atšķirīgs. Jāsaka, ka SKDS centrs jau definējis Latvijas paaudžu definīcijas. Tās tika izmantotas šajā pētījumā.