Artis Svece: Kritiskā domāšana un informācijas analīze

Astoņas lekcijas tiešsaistē skatīšanai jebkurā laikā.

Artis Svece. Kritiskā domāšana un informācijas analīze

Kā notiks studijas šajā kursā?

  1. Piesakieties kursam, aizpildot pieteikuma formu.
  2. Norēķinieties ar maksājumu karti vai internetbankā.
  3. Uzreiz saņemsiet piekļuvi astoņām kursa lekcijām un papildmateriāliem.
  4. Lekcijas paliks jūsu rīcībā sešus mēnešus no reģistrācijas brīža.
  5. Jums būs iespēja uzdot jautājumus kursa pasniedzējam par lekcijās dzirdēto un saņemt atbildes.
  6. Pēc visu lekciju apgūšanas varēsiet izpildīt noslēguma testu un saņemt elektronisku apliecinājumu par kursa apgūšanu.

Dalībnieku atsauksmes

“Lekciju kurss patika viss kopumā. Visvairāk patika praktiskie piemēri no dzīves, kas loģiskāk palīdz uztvert kritiskās domāšanas būtību.”

“Ļoti patika, ka kritiskajai domāšanai netika pieiets no sausas teorijas un tā vietā tika pieminēta retorika un mūsdienu mediju vides izmaiņu radītā specifika, kā arī cilvēka uztveres īpatnības. Šarmants pasniedzēja komunikācijas veids. Papildus materiāli izpētei.”

“Piemēri, kas tika izmantoti, lai izskaidrotu teoriju. Pasniegšanas veids – kā saruna vai diskusija, tādā veidā bija viegli uztvert kursa tēmu, kas patiesībā ir gana sarežģīta. Praktiski un mūsdienīgi piemēri labi sabalansēti ar teoriju, atbalsta materiāli pēc lekcijām.”

“Pasniedzējs ar ļoti labu humoru, un saturs lekcijām bija izcili strukturēts.”

“Iespēja domāt par daudziem jautājumiem no tāda skatu punkta, no kura līdz tam nebija domāts.”


Par kursa saturu

Sabiedrisko procesu vērotāji pēdējos gados ir papildinājuši savu vārdu krājumu ar jaunu jēdzienu – pēcpatiesība. Tiek runāts par pēcpatiesības politiku, pēcpatiesības medijiem, pēcpatiesības sabiedrību. Lai gan var diskutēt par to, vai agrāk dzīvojām patiesības laikmetā, nav šaubu, ka informācijas plūsmā bieži vien ir grūti nošķirt ticamo no neticamā, ziņas no baumām, faktus no viedokļa.

Kritiskā domāšana kā analīzes tehnika piedāvā praktiski izmantojamus intelektuālus rīkus, ar kuru palīdzību iespējams izvērtēt informāciju un nepazust tajā.

Šajā nodarbību ciklā apgūsim dažus vienkāršus kritiskās domāšanas principus, kas ļauj pamanīt, kad ar informāciju un vēstījumiem tiek manipulēts, atcerēsimies visizplatītākos negodīgas argumentācijas paņēmienus, domāsim par to, kā nošķirt ticamo no apšaubāmā, mācīsimies pamanīt vārdos nepateikto, analizēsim neskaidrības, kas rodas no neprecīza valodas lietojuma.

Kurss filmēts 2017. gada rudenī.


Maksa par dalību kursā: 29.90 EUR

Vienas lekcijas garums: 30-55 min.

Klausītāji, auditorija: visi, kas savā ikdienā saskaras ar informācijas iegūšanu un analīzi, tātad ikviens, kas lasa, klausās vai skatās ziņas.

Ieguvumi: virkne rīku, kas jūsu profesionālajā un personiskajā ikdienā ļaus spriest kritiski, proti, nošķirt ticamo no apšaubāmā.


Par lektoru

Artis Svece ir filozofs un publicists, Dr. phil., Latvijas Universitātes docents, publicējies izdevumos Diena, Rīgas Laiks, Studija, FHM, Kentaurs, Satori, Punctum u.c. Autora profils un raksti portālā Satori.


Lekciju saraksts

Pirmā lekcija. Kas ir kritiskā domāšana?

Termins “kritiskā domāšana” tiek lietots gan plašākā nozīmē kā spēja patstāvīgi domāt un spriest, gan arī šaurākā – kā domāšanas tehnika, kas ļauj analizēt un izvērtēt citu teikto. Lektors Artis Svece par jēdzienu “kritiska domāšana” un “kritiskā domāšana” izpratnēm.

Otrā lekcija. Negodīgi paņēmieni

Ir bezgalīgi daudz veidu, kā var kļūdīties un sarunāt aplamības, tomēr cilvēki ir pamanījuši, ka pastāv arī kļūdas un negodīgi retoriski paņēmieni, kuri sastopami regulāri. Vienkāršākais veids, kā neļauties maldinātājiem, ir zināt šīs klasiskās kļūdas un negodīgos paņēmienus.

Trešā lekcija. Ticamais un neticamais. Kam ticēt?

Zinātnieki mēdz teikt, ka dažkārt acīmredzamais ir pārsteidzošs un neticams. Tomēr biežāk mums nākas izlemt, vai ticēt pārsteidzošām lietām, kuras paši savām acīm neesam redzējuši. Klasisks piemērs ir sazvērestības teorijas vai urbānie mīti.

Ceturtā lekcija. Ticamais un neticamais. Kāpēc tic?

Pastāv dažādi faktori, kas nosaka mūsu attieksmi pret informāciju. Ne vienmēr tie palīdz mums nonākt pie pareizā secinājuma. Tomēr ja apzināmies to, kas ietekmē mūsu spriedumu skaidrību, un protam uzdot pareizos jautājumus, varam vieglāk izvērtēt arī grūti pārbaudāmu informāciju.

Piektā lekcija. Vārdos nepateiktais. Implicīti un eksplicīti pieņēmumi

Bieži vien saprast otra cilvēka teikto, portālā uzrakstīto, reklāmā attēloto šķiet tikpat viegli kā elpot, bet šis vieglums ir mānīgs. Pirmkārt, saprašanas process ir sarežģīts, lai gan ne vienmēr pilnībā apzināmies dažādos “mehānismus”, kas to nodrošina. Otrkārt, pieredze rāda, ka dažkārt tas, kas pirmajā mirklī šķiet skaidrs un saprotams, tāds nemaz nav. Viens no veidiem, kā saprast pateikto, ir pievērst uzmanību nepateiktajam jeb implicītajam.

Sestā lekcija. Vārdos nepateiktais. Grūtības

Katram mūsu izteikumam vai darbībai ir kaut kāds pieņēmumu ietvars, kas lielākoties netiek skaidri izteikts un aprakstīts. Dažkārt tieši tur slēpjas apšaubāmi pieņēmumi un aizdomīgi vēstījumi.

Septītā lekcija. Viltvārdība. Diskursa analīze

Vārdi ir viltīgi. Tie var mūs iedvesmot un aizraut, bet var arī aizvest neceļos. Izteiksmīgi, bet neprecīzi formulējumi var radīt vienkāršas un skaidras patiesības iespaidu, bet šī skaidrība bieži vien izrādās mānīga. Daudzkārt atkārti saukļi nosēžas atmiņā, bet atkārtošana pati par sevi nav pierādījums tam, ka teiktais ir patiess.

Astotā lekcija. Viltvārdība. Ietvari

Pasaulē, kura ir pārpludināta ar mikrotekstiem – īsziņām, tvītiem, reklāmas saukļiem, ziņu virsrakstiem –, informācijas patērētājiem jābūt īpaši modriem un jāpievērš uzmanība tam, cik daudzslāņaina un nestabila ir vārdu nozīme.

0
    Mans grozs
    Jūsu grozs ir tukšsAtgriezties
      0
        Mans grozs
        Jūsu grozs ir tukšsAtgriezties