fbpx

Edmunds Vanags: Prāts un domāšana kognitīvo zinātņu perspektīvā

Astoņas lekcijas tiešsaistē skatīšanai jebkurā laikā. Maksa par dalību: 24.90 EUR

Foto: Guna Rubule, www.gunarubule.com

Pieteikties

Kā notiks studijas šajā kursā?

1) Piesakieties kursam, aizpildot pieteikuma formu.
2) Norēķinieties ar maksājumu karti.
3) Tūdaļ pat saņemsiet piekļuvi visām kursa lekcijām un papildmateriāliem. Kopumā jūsu rīcībā nonāks astoņu lekciju video kopā ar bagātīgiem papildmateriāliem.
4) Jums būs iespēja uzdot jautājumus kursa pasniedzējam par lekcijās dzirdēto un saņemt atbildes.
5) Lekcijas paliks jūsu rīcībā sešus mēnešus no reģistrēšanās brīža.
6) Jums būs iespēja jebkurā laikā (pēc tam, kad noskatītas visas kursa lekcijas) izpildīt kursa noslēguma testu un saņemt elektronisku apliecinājumu par kursa apgūšanu.

Par kursu

Šajā kursā aplūkosim jaunākos kognitīvās psiholoģijas un neirozinātnes modeļus, kas ļaus labāk saprast, kā darbojas cilvēka prāts. Pētīsim, kā darbojas uzmanība, atmiņa, valoda un uztvere un kur tas redzams ķermeņa neirālajās struktūrās. Ar eksperimentu palīdzību pārliecināsimies, kā visos domāšanas procesos itin viegli ielavās kļūdas. Mēģināsim saprast, kāpēc dažkārt pieņemam kļūdainus, pārsteidzīgus lēmumus un nespējam ātri risināt šķietami vienkāršas problēmas. 

Zinātnisko pētījumu galvenās atziņas ļaus kliedēt biežāk sastopamos mītus par cilvēka prāta darbību, piemēram, kreisās smadzeņu puslodes loģisko un labās puslodes radošo darbību, vai racionālas domāšanas un atsevišķi noritošu emociju darbību.

Kursa ietvaros vairākkārtīgi tiks demonstrēti video un vadīti eksperimenti, kas ļaus praktiski katram klausītājam izzināt savas domāšanas pamatus. Katras tēmas noslēgumā tiks piedāvātas praktiskas atziņas, kas var noderēt savas domāšanas spēju uzlabošanā.


Pilna lekciju kursa (astoņu lekciju un papildmateriālu) cena: 24.90 EUR

Vienas lekcijas vidējais ilgums: ~ 45 min.

Klausītāji, auditorija: ikviens bez izņēmuma, kurš vēlas vairāk iepazīt savu prātu, iekšējās norises un uzzināt par mūsdienu kognitīvās psiholoģijas un neirozinātnes pētījumu secinājumiem.


No dalībnieku atsauksmēm:

“Pozitīva pieredze – ļoti aizraujoši un pārliecinoši, jo sevišķi cilvēkam, kurš profesionāli nav saistīts ar neirozinātnēm. Iedvesmo ķerties pie avotiem un padziļināti papētīt tēmu.”

“Paldies par vērtīgām atziņām, mītu izskaidrošanu un mūsdienīgu, zinātniskās atziņās pamatotu skatījumu.”

“Kursā tika iekļauta ļoti plaša un interesanta informācija, kas lika domāt. Papildināju zināšanas, kas veicina manu vispārējo erudīciju.”

“Ļoti saistoši klausītājiem bez akadēmiskajām zināšanām šajā jomā! Lektors pārliecinoši izvērš tēmas un izmanto jaunākos zinātniskos atklājumus, kā arī atraktīvi izmanto vizuālos resursus.”

“Uzzināju ļoti daudz jauna. Katru reizi uz lekciju nācu ar prieku un no tās aizgāju ar gandarījumu.”

“Kursā klāstītās tēmas bija plašas, lektors zinošs un vienmēr gatavs atbildēt uz auditorijas jautājumiem. Guvu svarīgas atziņas un visaptverošu skaidrību par psiholoģijas un neirozinātnes atklājumiem un arī klupšanas akmeņiem. Paldies!”


Par lektoru

Edmunds Vanags ir Latvijas Universitātes lektors, pasniedz kognitīvo un neiropsiholoģiju, kā arī kiberpsiholoģiju kursus. Pētnieks vairākos starpdicsiplināros pētījumos, kuros galvenie pētniecības objekti ir kognitīvie procesi un to saistība ar neirofizioloģiskajiem procesiem, fizisko aktivitāti, mākslīgā intelekta sistēmām. Piedalījies vairākās starptautiskās psiholoģijas un neirozinātnes konferencēs ar ziņojumiem, piemēram, ESCAN, ESCOP. Edmunds Vanags ir pabeidzis doktorantūru klīniskajā psiholoģijā un šobrīd izstrādā promocijas darbu.


Lekciju plāns

Pirmā lekcija. Prāta zobrati. 1. daļa

Izzināsim, kas darbina kognitīvos procesus, kādi mehānismi par to atbild, lai notiktu domāšana. Sapratīsim, kā darbojas un savā starpā saistīti kognitīvie procesi un kā tie kopā rada to, ko saucam par domāšanu. Pētīsim, kā domāšanas procesus labāk var saprast, ja saprotam, kā rodas uztveres ilūzijas. Caur vairākiem uztveres eksperimentim konstatēsim, ka ikviens ir pakļauts uztveres maldiem.

Otrā lekcija. Prāta zobrati. 2. daļa

Otrajā šīs tēmas daļā lūkosim noskaidrot, kādas ir cilvēka domāšanas robežas – cik daudz spējam atcerēties un kas to nosaka. Noskaidrosim arī, ka neviens nav pasargāts no atmiņas kļūdām jeb viltus atmiņām. Ko neirozinātne saka par atmiņas un citu kognitīvo procesu uztrenēšanu. Sapratīsim, vai prāta spējas var attīstīt un kāpēc nepalīdz krustvārdu mīklu risināšana vai spēles uz viedtālruņa. Uzzināsim, kāpēc mūziķiem nav augstākas matemātiskās domāšanas spējas un matemātiķi caurmērā vāji spēlē mūzikas instrumentus.

Trešā lekcija. Prāta modelis. 1. daļa

Informācijas apstrādes modeļi jeb kā zinātne skaidro prāta darbību. Noskaidrosim, vai ir uzmanība un apziņa ir viens un tas pats, vai tomēr tās ir dažādas lietas. To pētot, uzzināsim, kā vispār iespējams pētīt apziņu un kādas ir zinātnes metodes šī fenomena izziņā.

Ceturtā lekcija. Prāta modelis. 2. daļa

Jaunākie zinātniskie modeļi apgalvo, ka cilvēka prāts prognozē, kas notiks nākamajā brīdī. Var pieņemt, ka mūsu apziņas centrā ir tikai pieņēmumi par to, kas notiks, taču “tagadni” apzināties nespējam. Turklāt prāts procesi nenorit tikai galvas smadzenēs. Pēdējie pētījumi liek domāt, ka domāšanā piedalās asinsrites, gremošanas un citas viscerālās sistēmas. Ko nozīmē “ar aknām jūtu”. Kliedēsim mītus par smadzeņu “centriem” un citus 20. gs. maldus.

Piektā lekcija. Emocionālais prāts. 1. daļa

Agrāk aplam domāja, ka ķermenī cirkulē četri dažādi šķidrumi un nosaka cilvēka psihes darbību. Līdzīgi mūsdienās lielākoties valda uzskats, ka cilvēka domāšana un emocijas ir divas atšķirīgas ķermeņa darbības. Sapratīsim, kā neirozinātne definē emocijas un garastāvokli un kāpēc tas nav viens un tas pats. Izekosim, cik daudz un dažādas bijušas teorijas par to, kas ir emocijas cilvēkiem un dzīvniekiem.

Sestā lekcija. Emocionālais prāts. 2. daļa

Otrajā šīs tēmas daļā izsekosim līdzi, kā zinātnē, rūpīgi pārskatot klasisku izpratni, secināts, ka teorija par universālām emocijām visiem cilvēkiem uz pasaules nav empīriski pamatojama. Ar jaunāko zinātnes atziņu palīdzību kliedēsim mītus un raudzīsim saprast, kas ir emocijas, garastāvoklis un kā tie ietekmē mūsu funkcionēšanu un galvenokārt domāšanu. Centīsimies saprast, vai dalījumam “emocijas” un “racionālais prāts” vispār ir pamatojums.

Septītā lekcija. Mākslīgais/paplašinātais prāts. 1. daļa

Kursa noslēgumā aplūkosim jaunākos pētījumus par domāšanas procesu saistību ar visām iespējamām tehnoloģijām, kas palīdz domāt – sākot no viedierīcēm, beidzot ar galvas smadzeņu implantiem. Vai viedierīces ir mūsu kognitīvo procesu paplašinātāji un tādā veidā cilvēks var daudzkārt palielināt sava prāta kapacitāti un uzlabot domāšanas kvalitāti? Ko par galvas smadzeņu implantiem saka zinātnes ētikas uzraugi? Uzzināsim, kas šobrīd ir jaunākais no tehnoloģijām, kas burtiski palīdz cilvēkiem domāt, darīt un regulēt to, kas pašam nav iespējams.

Astotā lekcija. Mākslīgais/paplašinātais prāts. 2. daļa

Pētīsim, vai ar virtuālās realitātes tehnoloģijām var izārstēt bailes no uzstāšanās un ar transkraniālās magnētiskās stimulācijas palīdzību mazināt klīnisko depresiju. Redzēsim, cik tālu tikuši zinātnieki, kuri jau šobrīd var “nolasīt” no cilvēka galvas smadzenēm to, ko tas redz un gatavojas teikt. Vai tās ir beigas vai sākums posmam, kurā mākslīgais intelekts izturēs Tūringa testu visās nozarēs, kurās cilvēks ir nepārspēts? Kad mākslīgā intelekta sistēmas pārņems visas cilvēku profesijas un darīs to labāk kā cilvēks? Lūkosim prognozēt.

Pieteikties