fbpx

Edmunds Vanags: Prāts un domāšana kognitīvo zinātņu perspektīvā

Četras lekcijas klātienē, sākot ar 5. februāri. Maksa par dalību: 64 EUR

Edmunds Vanags

Pieteikties

Par kursu

Šajā kursā aplūkosim jaunākos kognitīvās psiholoģijas un neirozinātnes modeļus, kas ļaus labāk saprast, kā darbojas cilvēka prāts. Pētīsim, kā darbojas uzmanība, atmiņa, valoda un uztvere un kur tas redzams ķermeņa neirālajās struktūrās. Ar klātienes eksperimentu palīdzību pārliecināsimies, kā visos domāšanas procesos itin viegli ielavās kļūdas, kas ved pie atšķirīgiem spriedumiem. Tādējādi labāk sapratīsim, kāpēc dažkārt pieņemam kļūdainus, pārsteidzīgus lēmumus un nespējam ātri risināt šķietami vienkāršas problēmas. 

Zinātnisko pētījumu galvenās atziņas ļaus kliedēt biežāk sastopamos mītus par cilvēka prāta darbību, piemēram, kreisās smadzeņu puslodes loģisko un labās puslodes radošo darbību, vai racionālas domāšanas un atsevišķi noritošu emociju darbību.

Kursa ietvaros vairākkārtīgi tiks demonstrēti video un vadīti eksperimenti, kas ļaus praktiski katram klausītājam izzināt savas domāšanas pamatus. Katras tēmas noslēgumā tiks piedāvātas praktiskas atziņas, kas var noderēt savas domāšanas spēju uzlabošanā.


Nodarbību cikls notiks četros trešdienu vakaros – 5., 12., 19. un 26. februārī, plkst. 18.30 Workland Telegraph kopstādes telpā Audēju ielā 15, Rīgā.

Šis lekciju kurss tiks filmēts. Piedaloties kursā, jūs piekrītat, ka jūsu attēls un balss var tikt izmantoti kursa video lekcijās. Kursu plānojam piedāvāt studijām tiešsaistē 2020. gadā. Visiem šī kursa klātienes dalībniekiem būs iespēja bez maksas skatīties kursa lekciju video.

Vienas nodarbības ilgums: apm. 90-120 min.

Klausītāji, auditorija: ikviens bez izņēmuma, kurš vēlas vairāk iepazīt savu prātu, iekšējās norises un uzzināt par mūsdienu kognitīvās psiholoģijas un neirozinātnes pētījumu secinājumiem.

Pilna lekciju kursa cena, apmeklējot to klātienē: 56 EUR (apmaksājot dalību līdz 22. janvārim); 64 EUR (apmaksājot dalību, sākot ar 23. janvāri)

Dalībniekiem, kas apmeklējuši visas četras kursa nodarbības, piedāvāsim sertifikātu par kursa apgūšanu.


No iepriekšējo kursu dalībnieku atsauksmēm:

“Pozitīva pieredze – ļoti aizraujoši un pārliecinoši, jo sevišķi cilvēkam, kurš profesionāli nav saistīts ar neirozinātnēm. Iedvesmo ķerties pie avotiem un padziļināti papētīt tēmu.”
“Paldies par vērtīgām atziņām, mītu izskaidrošanu un mūsdienīgu, zinātniskās atziņās pamatotu skatījumu.”
“Kursā tika iekļauta ļoti plaša un interesanta informācija, kas lika domāt. Papildināju zināšanas, kas veicina manu vispārējo erudīciju.”
“Ļoti saistoši klausītājiem bez akadēmiskajām zināšanām šajā jomā! Lektors pārliecinoši izvērš tēmas un izmanto jaunākos zinātniskos atklājumus, kā arī atraktīvi izmanto vizuālos resursus.”
“Uzzināju ļoti daudz jauna. Katru reizi uz lekciju nācu ar prieku un no tās aizgāju ar gandarījumu.”
“Kursā klāstītās tēmas bija plašas, lektors zinošs un vienmēr gatavs atbildēt uz auditorijas jautājumiem. Guvu svarīgas atziņas un visaptverošu skaidrību par psiholoģijas un neirozinātnes atklājumiem un arī klupšanas akmeņiem. Paldies!”


Par lektoru

Edmunds Vanags ir LU Psiholoģijas, pedagoģijas un mākslas fakultātes lektors. Bakalaura un maģistra līmenī docē kursus mūsdienu psiholoģijas vēsturē, kognitīvajā psiholoģijā, neiropsiholoģijā un kiberpsiholoģijā. Edmunds Vanags ir pētnieks vairākos starpdicsiplināros pētījumos, kuros galvenie pētniecības objekti ir kognitīvie procesi un to saistība ar neirofizioloģiskajiem procesiem, fizisko aktivitāti, mākslīgā intelekta sistēmām. Piedalījies vairākās starptautiskās psiholoģijas un neirozinātnes konferencēs ar ziņojumiem, piemēram, ESCAN, ESCOP. Edmunds Vanags ir pabeidzis doktorantūru klīniskajā psiholoģijā un šobrīd izstrādā promocijas darbu.


Nodarbību plāns

1. lekcija. Prāta zobrati

5. februārī, plkst. 18.30 Workland Telegraph kopstādes telpā Audēju ielā 15, Rīgā.

Izzināsim, kā darbojas un savā starpā saistīti uzmanības, atmiņas, uztveres, valodas un spriestspējas procesi un kā tie kopā rada to, ko saucam par domāšanu. Kas no kognitīvo zinātņu aspekta ir neuzmanība, viltus atmiņas un domāšanas kļūdas? Lūkosim noskaidrot, kādas ir cilvēka domāšanas robežas – cik uzmanīgi varam būt, cik daudz spējam atcerēties un kas to nosaka. Sapratīsim, vai prāta spējas var attīstīt un kāpēc nepalīdz krustvārdu mīklu risināšana vai spēles uz viedtālruņa. Uzzināsim, kāpēc mūziķiem nav augstākas matemātiskās domāšanas spējas, un matemātiķi caurmērā vāji spēlē uz mūzikas instrumentiem.

2. lekcija. Prāta modelis

12. februārī, plkst. 18.30 Workland Telegraph kopstādes telpā Audēju ielā 15, Rīgā.

Informācijas apstrādes modeļi jeb kā zinātne skaidro prāta darbību. Jaunākie zinātniskie modeļi liek priekšā, ka cilvēka prāts prognozē, kas notiks nākamajā brīdī. Var pieņemt, ka mūsu apziņas centrā ir tikai pieņēmumi par to, kas notiks, taču “tagadni” apzināties nespējam. Turklāt prāts procesi nenorit tikai galvas smadzenēs. Pēdējie pētījumi liek domāt, ka domāšanā piedalās asinsrites, gremošanas un citas viscerālās sistēmas. Ko nozīmē “ar aknām jūtu”. Kliedēsim mītus par smadzeņu “centriem” un citus 20. gs. maldus.

3. lekcija. Emocionālais prāts

19. februārī, plkst. 18.30 Workland Telegraph kopstādes telpā Audēju ielā 15, Rīgā.

Agrāk aplam domāja, ka ķermenī cirkulē četri dažādi šķidrumi un nosaka cilvēka psihes darbību. Līdzīgi mūsdienās lielākoties valda uzskats, ka cilvēka domāšana un emocijas ir divas atšķirīgas ķermeņa darbības. Kāpēc teorija par universālām emocijām visā pasaulē ir cietusi sakāvi? Ar jaunāko zinātnes atziņu palīdzību kliedēsim mītus un raudzīsim saprast, kas ir emocijas, garastāvoklis un kā tie ietekmē mūsu funkcionēšanu. 

4. lekcija. Mākslīgais/paplašinātais prāts

26. februārī, plkst. 18.30 Workland Telegraph kopstādes telpā Audēju ielā 15, Rīgā.

Kursa noslēgumā aplūkosim jaunākos pētījumus par domāšanas procesu saistību ar visām iespējamām tehnoloģijām, kas palīdz domāt – sākot no viedierīcēm, beidzot ar galvas smadzeņu implantiem. Vai viedierīces ir mūsu kognitīvo procesu paplašinātāji un tādā veidā cilvēks var daudzkārt palielināt sava prāta kapacitāti un uzlabot domāšanas kvalitāti? Pētīsim, vai ar virtuālās realitātes tehnoloģijām var izārstēt bailes no uzstāšanās un ar transkraniālās magnētiskās stimulācijas palīdzību mazināt klīnisko depresiju. Redzēsim, cik tālu tikuši zinātnieki, kuri jau šobrīd var “nolasīt” no cilvēka galvas smadzenēm to, ko tas redz un gatavojas teikt. Vai tās ir beigas vai sākums posmam, kurā mākslīgais intelekts izturēs Tūringa testu visās nozarēs, kurās cilvēks ir nepārspēts? Lūkosim prognozēt. 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *