fbpx

Evija Apine: Izdegšana. Kā to atpazīt un novērst?

Četras lekcijas klātienē, sākot ar 12. novembri. Maksa par dalību: 64 EUR

Pieteikties

Izdegšana ir kļuvusi par izplatītu problēmu mūsdienās, kas rada nopietnus fiziskās un garīgās veselības traucējumus un grauj dzīves kvalitāti. Ne velti Izdegšanas sindroms ir iekļauts arodslimību sarakstā un arvien biežāk tiek diagnosticēts arī Latvijā.

Ilgstošs stress var būt izdegšanas pamatā, tomēr pastāv atšķirības starp stresu un izdegšanu. Viena no šīm atšķirībām ir tā, ka stresu varam pamanīt un atpazīt, bet to, ka slīdam lejup pa izdegšanas spirāli, bieži vien paši nepamanām. Tādēļ ir svarīgi uzzināt vairāk par izdegšanas attīstības gaitu, iemācīties atpazīt pirmās izdegšanas pazīmes un savlaicīgi atrast veidus, kā stiprināt sevi vai savus tuviniekus ikdienā.

Izdegšanas iemesli ir meklējami mūsdienu dzīvesveidā, darba organizācijā un, protams, mūsu pašu ieradumos un personiskajās īpašībās. Kursa gaitā tos izpētīsim, lai varētu pārdomāt, kādi var būt risinājumi un kā varam sevi pasargāt no izdegšanas vai palīdzēt sev atgūties no tās. Risinājumu loks ir plašs – fiziskās aktivitātes, hobiji un aizraušanās, relaksācijas, meditācijas, speciālistu konsultācijas u.c. Vienlaikus tās ieviest izdodas tikai tad, kad esam pārskatījuši savas prioritātes un domāšanas veidu, attīstījuši labvēlīgāku attieksmi paši pret sevi.


Nodarbību cikls notiks četros otrdienu vakaros – 12., 19., 26. novembrī un 3. decembrī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (Mūkusalas iela 3) Mazajā zālē (4. stāvā).

Vienas nodarbības ilgums: apm. 90 min.

Klausītāji, auditorija: ikviens, kurš saskāries ar izdegšanas pazīmēm gan tiešā veidā, gan caur tuvinieku pieredzi; ikviens, kurš vēlas dzīvot un strādāt apzinātāk un sabalansētāk.

Pilna lekciju kursa cena, apmeklējot to klātienē: 56 EUR (apmaksājot dalību līdz 8. oktobrim); 64 EUR (apmaksājot dalību, sākot ar 9. oktobri)

Dalībniekiem, kas apmeklējuši visas četras kursa nodarbības, piedāvāsim sertifikātu par kursa apgūšanu.

Par lektori

Evija Apine (Mg. Soc.D.) kā pieredzējusi supervizore palīdz rast veidus izdegšanas mazināšanai speciālistiem un vadītajiem uzņēmumos un organizācijās. Pati savulaik ir pieredzējusi izdegšanu.

Foto: Guna Rubule.


Lekciju saraksts

1. lekcija. Izdegšana: kā to atpazīt?
12. novembrī, plkst. 18.00 LNB Mazajā zālē

Izdegšana izpaužas kā emocionāls, fizisks un garīgs izsīkums pārmērīga un ilgstoša stresa rezultātā. Izdegšanas pazīmes varam novērot četrās jomās – fiziskajā, emocionālajā, kognitīvajā un mūsu uzvedībā. Izdegšana nenotiek vienā dienā, bet ir pakāpenisks process, kuram var izšķirt vairākas stadijas. Tās gaitā mainās mūsu dzīvesveids un skatījums uz sevi un pasauli. 

Izdegšana ir saistīta ar stresu, tādēļ aplūkosim kā atšķiras stress un izdegšana. Lai negrimtu pesimismā jau šajā nodarbībā vērsīsim uzmanību uz rūpēm par sevi, lai sargātos no izdegšanas – daži praktiski vingrinājumi.


2. lekcija. Personības iezīmju un personiskās vēstures loma izdegšanā 
19. novembrī, plkst. 18.00 LNB Mazajā zālē

Iepazīsimies ar personības iezīmēm, kuras pēc pētījumu secinājumiem padara mūs vairāk jūtīgus pret stresu un izdegšanu. Mūsu dzīves gaitā nostiprinājušās pārliecības un uzvedības modeļi, kas pārņemti no vecākiem un vecvecākiem, arī var veicināt to, ka sākam iet pa izdegšanas ceļu.
Vērsīsim uzmanību uz to, ka šķietami pozitīvām īpašībām var būt negatīva ietekme uz mūsu dzīvi. Tas ir jautājums par to, kā varam strādāt ar sevi, lai saglabātu līdzsvaru, un kas jāmaina mūsu attieksmē, lai spētu vairāk rūpēties par sevi. Nozīmīga loma ir spējai apzināties sevi un savas vajadzības, to palīdz attīstīt apzinātības meditācija.


3. lekcija. Izdegšanas iemesli darba vidē
26. novembrī, plkst. 18.00 LNB Mazajā zālē

Lai arī izdegšana var notikt saistībā ar personīgās dzīves norisēm, piemēram, ilgstoša smagi slima tuvinieka kopšana vai rūpes par mājas soli un bērniem kuplā ģimenē, visbiežāk tā ir saistīta ar darba dzīvi. Profesijās, kurās jārisina krīzes situācijas vai ir augsta komunikatīvā slodze (policisti, ārsti, sociālie darbinieki, skolotāji utml.) izdegšanas risks ir augstāks. Vienlaikus ir virkne ar darba uzdevumu un organizāciju saistītu izdegšanas riska faktoru, kuri var būt klātesoši ikvienā organizācijā. Ja tos apzināmies, tad varam rast veidus, kā tos mazināt vai arī sevi pasargāt. Lai sevi pasargātu no izdegšanas, ne vienmēr ir jāmaina darba vieta.


4. lekcija. Veidi, kā rūpēties par sevi
3. decembrī, plkst. 18.00 LNB Mazajā zālē

Lai automašīna mums labi kalpotu, tajā ir regulāri jāiepilda degviela un jāveic apkope. Lai mēs varētu veikt savus dzīves uzdevumus un īstenot ieceres, mums ir jāsaglabā līdzsvars, regulāri rūpējoties par savu spēku atjaunošanu. Tieši regulāras rūpes par sevi pasargā no izdegšanas. Iepazīsimies ar darbībām, kuras var palīdzēt pārstrādāt stresu, atslābināties, atjaunot enerģiju un gūt prieku, kopumā vairojot dzīves kvalitātes izjūtu. To starpā arī nekā nedarīšanas māka, jeb māka vienkārši būt “šeit un tagad” ir ļoti noderīga.