fbpx

Edmunds Vanags: Prāts un domāšana kognitīvo zinātņu perspektīvā

Četras lekcijas klātienē, sākot ar 3. oktobri. Maksa par dalību: 56 EUR

Edmunds Vanags

Pieteikties

Par kursu

Šajā kursā aplūkosim jaunākos kognitīvās psiholoģijas un neirozinātnes modeļus, kas ļaus labāk saprast, kā darbojas cilvēka prāts. Pētīsim, kā darbojas uzmanība, atmiņa, valoda un uztvere un kur tas redzams ķermeņa neirālajās struktūrās. Ar klātienes eksperimentu palīdzību pārliecināsimies, kā visos domāšanas procesos itin viegli ielavās kļūdas, kas ved pie atšķirīgiem spriedumiem. Tādējādi labāk sapratīsim, kāpēc dažkārt pieņemam kļūdainus, pārsteidzīgus lēmumus un nespējam ātri risināt šķietami vienkāršas problēmas. 

Zinātnisko pētījumu galvenās atziņas ļaus kliedēt biežāk sastopamos mītus par cilvēka prāta darbību, piemēram, kreisās smadzeņu puslodes loģisko un labās puslodes radošo darbību, vai racionālas domāšanas un atsevišķi noritošu emociju darbību.

Kursa ietvaros vairākkārtīgi tiks demonstrēti video un vadīti eksperimenti, kas ļaus praktiski katram klausītājam izzināt savas domāšanas pamatus. Katras tēmas noslēgumā tiks piedāvātas praktiskas atziņas, kas var noderēt savas domāšanas spēju uzlabošanā.

Nodarbību cikls notiks četros ceturtdienu vakaros – 3., 10., 17. un 24. oktobrī, plkst. 18.30 LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 500. auditorijā, Aspazijas bulvārī 5, Rīgā.

Vienas nodarbības ilgums: apm. 90 min.

Klausītāji, auditorija: ikviens bez izņēmuma, kurš vēlas vairāk iepazīt savu prātu, iekšējās norises un uzzināt par mūsdienu kognitīvās psiholoģijas un neirozinātnes pētījumu secinājumiem.

Pilna lekciju kursa cena, apmeklējot to klātienē: 56 EUR (apmaksājot dalību līdz 17. septembrim); 64 EUR (apmaksājot dalību, sākot ar 18. septembri)

Dalībniekiem, kas apmeklējuši visas četras kursa nodarbības, piedāvāsim sertifikātu par kursa apgūšanu.

Par lektoru

Edmunds Vanags ir LU Psiholoģijas, pedagoģijas un mākslas fakultātes lektors. Bakalaura un maģistra līmenī docē kursus mūsdienu psiholoģijas vēsturē, kognitīvajā psiholoģijā, neiropsiholoģijā un kiberpsiholoģijā. Edmunds Vanags ir pētnieks vairākos starpdicsiplināros pētījumos, kuros galvenie pētniecības objekti ir kognitīvie procesi un to saistība ar neirofizioloģiskajiem procesiem, fizisko aktivitāti, mākslīgā intelekta sistēmām. Piedalījies vairākās starptautiskās psiholoģijas un neirozinātnes konferencēs ar ziņojumiem, piemēram, ESCAN, ESCOP. Edmunds Vanags ir pabeidzis doktorantūru klīniskajā psiholoģijā un šobrīd izstrādā promocijas darbu.

Nodarbību plāns

1. lekcija. Prāta zobrati

3. oktobrī, plkst. 18.30 LU BVEF 500. auditorijā, Aspazijas 5, Rīgā

Izzināsim, kā darbojas un savā starpā saistīti uzmanības, atmiņas, uztveres, valodas un spriestspējas procesi un kā tie kopā rada to, ko saucam par domāšanu. Kas no kognitīvo zinātņu aspekta ir neuzmanība, viltus atmiņas un domāšanas kļūdas? Lūkosim noskaidrot, kādas ir cilvēka domāšanas robežas – cik uzmanīgi varam būt, cik daudz spējam atcerēties un kas to nosaka. Sapratīsim, vai prāta spējas var attīstīt un kāpēc nepalīdz krustvārdu mīklu risināšana vai spēles uz viedtālruņa. Uzzināsim, kāpēc mūziķiem nav augstākas matemātiskās domāšanas spējas, un matemātiķi caurmērā vāji spēlē uz mūzikas instrumentiem.

2. lekcija. Prāta modelis

10. oktobrī, plkst. 18.30 LU BVEF 500. auditorijā, Aspazijas 5, Rīgā

Informācijas apstrādes modeļi jeb kā zinātne skaidro prāta darbību. Jaunākie zinātniskie modeļi liek priekšā, ka cilvēka prāts prognozē, kas notiks nākamajā brīdī. Var pieņemt, ka mūsu apziņas centrā ir tikai pieņēmumi par to, kas notiks, taču “tagadni” apzināties nespējam. Turklāt prāts procesi nenorit tikai galvas smadzenēs. Pēdējie pētījumi liek domāt, ka domāšanā piedalās asinsrites, gremošanas un citas viscerālās sistēmas. Ko nozīmē “ar aknām jūtu”. Kliedēsim mītus par smadzeņu “centriem” un citus 20. gs. maldus.

3. lekcija. Emocionālais prāts

17. oktobrī, plkst. 18.30 LU BVEF 500. auditorijā, Aspazijas 5, Rīgā

Agrāk aplam domāja, ka ķermenī cirkulē četri dažādi šķidrumi un nosaka cilvēka psihes darbību. Līdzīgi mūsdienās lielākoties valda uzskats, ka cilvēka domāšana un emocijas ir divas atšķirīgas ķermeņa darbības. Kāpēc teorija par universālām emocijām visā pasaulē ir cietusi sakāvi? Ar jaunāko zinātnes atziņu palīdzību kliedēsim mītus un raudzīsim saprast, kas ir emocijas, garastāvoklis un kā tie ietekmē mūsu funkcionēšanu. 

4. lekcija. Mākslīgais/paplašinātais prāts

24. oktobrī, plkst. 18.30 LU BVEF 500. auditorijā, Aspazijas 5, Rīgā

Kursa noslēgumā aplūkosim jaunākos pētījumus par domāšanas procesu saistību ar visām iespējamām tehnoloģijām, kas palīdz domāt – sākot no viedierīcēm, beidzot ar galvas smadzeņu implantiem. Vai viedierīces ir mūsu kognitīvo procesu paplašinātāji un tādā veidā cilvēks var daudzkārt palielināt sava prāta kapacitāti un uzlabot domāšanas kvalitāti? Pētīsim, vai ar virtuālās realitātes tehnoloģijām var izārstēt bailes no uzstāšanās un ar transkraniālās magnētiskās stimulācijas palīdzību mazināt klīnisko depresiju. Redzēsim, cik tālu tikuši zinātnieki, kuri jau šobrīd var “nolasīt” no cilvēka galvas smadzenēm to, ko tas redz un gatavojas teikt. Vai tās ir beigas vai sākums posmam, kurā mākslīgais intelekts izturēs Tūringa testu visās nozarēs, kurās cilvēks ir nepārspēts? Lūkosim prognozēt. 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *