fbpx

Edmunds Vanags: Pašvadīta mācīšanās. Kā mācīt un mācīties efektīvi

Foto: Guna Rubule

Par saturu

Kā cilvēks mācās? Vai pietiek vienu reizi dzirdēt vai redzēt? Atbildes uz jautājumiem par to, kas palīdz mācīties, tiks meklētas šajā kursā.

Izglītības un psiholoģijas zinātnēs atklātais ļauj uzskatīt, ka vislabāk cilvēks jebkuru informāciju iemācās un spēj izmantot, ja dara to pašvadīti. Proti, plānojot, kā mācīsies, kā sekos līdzi tam, vai ir iemācījies, un kā novērtēs gūtās zināšanas. Prasme lietot šīs darbības ir pašvadītas mācīšanās kompetence.

Šī kursa saturs būs noderīgs kā pedagogiem, tā vecākiem, kā arī tiem, kurus interesē uzlabot savas mācīšanās spējas. Lekcijās ar eksperimentu un uzdevumu palīdzību katrs varēs pārliecināties par sava prāta kognitīvo procesu ierobežojumiem un iespējām. Tiks aplūkoti jaunākie pētījumi par to, vai tehnoloģijas un interneta resursi palīdz mācīties bērniem un pieaugušajiem, kā arī kliedēti bieži sastopami mīti izglītībā, piemēram, par galvas smadzeņu kreisās puses “loģisko” un labās “radošo” domāšanu vai par to, ka pastāv audiāli, vizuāli mācīšanās tipi.

Praktiski paņēmieni un stratēģijas, kā mācībās un ikdienā uzlabot mācīšanās procesu kvalitāti, ir šī kursa neatņemama sastāvdaļa.


No līdzšinējo kursa dalībnieku atsauksmēm

“Man bija svarīgi gūt dziļāku izpratni par šo tēmu, lai varu virzīt savās klasēs tālāk šo svarīgo prasmi, to arī ieguvu. Lektors dalījās daudzos praktiskos piemēros, ko var izmantot tālākā darbā. Ļoti patika, ka ir daudz atsaužu uz pētījumiem.”

“Vērtīgas lekcijas, ko būtu jānoklausās gan skolotājiem, gan vecākiem, Ļoti labs skaidrojums, kā bērnam mācīt mācīties, cik svarīgs ir pieaugušā piemērs un līdzdalība.”

“Ļoti izzinoši. Varētu teikt, ka motivējošs kurss, ja ir vēlme pašam mācīties un iedvesmot bērnus. Ļoti pārdomātas un sakārtotas prezentācijas. Loģisks idejas izklāsts.”

“Izcils pasniedzējs. Lielisks saturs (ļoti koncentrēti, strukturēti, ikvienam saprotami), pasniegšanas maniere (pasniedzēja attieksme, pārliecība, runas intensitāte), optimāli lekciju garumi.”


Vienu lekciju veido divas daļas, katras daļas vidējais ilgums: 20-30 min.

Klausītāji, auditorija: visi, kuri ir saistīti ar skolēnu izglītošanu (vecāki, skolotāji, dažādu izglītības un ārpusizglītības iestāžu personāls utt.); ikviens, kurš mācās un vēlas izprast mācīšanās kognitīvos mehānismus.


Par lektoru

Edmunds Vanags ir Latvijas Universitātes lektors, pasniedz kognitīvo un neiropsiholoģiju, kā arī kiberpsiholoģiju kursus. Pētnieks vairākos starpdicsiplināros pētījumos, kuros galvenie pētniecības objekti ir kognitīvie procesi un to saistība ar neirofizioloģiskajiem procesiem, fizisko aktivitāti, mākslīgā intelekta sistēmām. Piedalījies vairākās starptautiskās psiholoģijas un neirozinātnes konferencēs ar ziņojumiem, piemēram, ESCAN, ESCOP. Edmunds Vanags ir pabeidzis doktorantūru klīniskajā psiholoģijā un šobrīd izstrādā promocijas darbu.


Lekciju plāns

Pirmā lekcija. Skolēna autonomija un kognitīvie procesi

I daļa. Kas nepieciešams, lai vadītu savu mācīšanos?

Aplūkosim, kā skolēns uztver un saprot informāciju, kā to interpretē, balstoties uz iepriekšējām zināšanām. Skaidrosim, kādi ir pamata kognitīvie procesi, kas nepieciešami, lai kaut ko labi iemācītos. Sapratīsim, kādi ir priekšnoteikumi, lai varētu sākt vadīt savā prātā notiekošo.

II daļa. Kādi kognitīvie procesi nepieciešami, lai mācītos?

Kas ir uzmanība un atmiņa un kā šīs prāta spējas pakāpeniski attīstās, ļaujot uzzināt un saprast aizvien sarežģītākas lietas skolā un dzīvē. Ar vienkāršu eksperimentu palīdzību pārliecināsimies, ka mūsu uzmanībai un atmiņai var paslīdēt garām būtiskas detaļas. Noskaidrosim, vai kognitīvās spējas var attīstīt.


Otrā lekcija. Savas mācīšanās vadīšana

I daļa. Ko nozīmē vadīt savu mācīšanos?

Diskutēsim par to, kas ir spēja: 1) pašam izplānot, ko mācīšos; 2) sekot līdzi tam, kā mācos; 3) novērtēt, ko esmu iemācījies. Soli pa solim izpētīsim, kā sākas mācīšanās un ar ko tā beidzas, ja cenšamies vadīt savā prātā notiekošo. Pārliecināsimies, ko par pašvadītas mācīšanās efektivitāti saka pētījumi.

II daļa. Kas palīdz vadīt paša mācīšanos?

Aplūkosim biežāk sastopamās stratēģijas, kas palīdz sistemātiski virzīties uz mācību mērķi. Uzmanības koncentrēšanas, labākas iegaumēšanas, mērķu izvirzīšanas un sistemātiskas tekstu lasīšanas stratēģijas ir tikai dažas no aptuveni 400 zināmajām. Apsvērsim, kā labākajiem izdodas pašiem izveidot savus mācīšanās paņēmienus, kas ļauj labāk sasniegt mērķus.


Trešā lekcija. Metodika un mācīšanās “izmaksas”

I daļa. Kā pieaugušais palīdz bērnam attīstīt pašvadītu mācīšanos?

Ko var darīt pieaugušais (skolotājs vai vecāks), lai veicinātu bērnā spēju pašam reflektēt par mācību procesā notiekošo? Vai tās ir īpašas pieaugušā lietotas frāzes vai vienkārši skaļa domāšana? Kāpēc kļūdas ir tik svarīgas un par tām nav jājūtas vainīgiem? Aplūkosim vairākus konkrētus piemērus, ko skolotājs un vecāki var darīt, lai skolēns labāk iemācītos domāt par domāšanu.

II daļa. Kāpēc dažkārt negribas (ir slinkums) mācīties un jaunas zināšanas apgūt ir tik grūti?

Diskutēsim, kāpēc mācīšanās, no cilvēka organisma viedokļa raugoties, ir “dārgs” process un tāpēc saistīts ar slinkumu vai nevēlēšanos mācīties. Kā var veicināt/pārvarēt “slinkumu”, kas palīdz un kas nepalīdz ceļā uz jaunām zināšanām.


Ceturtā lekcija. Pamatprincipi

I daļa. Kā bērniem attīstās pašvadītas mācīšanās prasmes jeb spēja patstāvīgi mācīties ārpus skolas?

Ko var darīt skolotājs/vecāks, lai veicinātu bērna patstāvīgas mācīšanās prasmes ārpus skolas, lai bērnam pašam būtu spējas vadīt savu mācīšanos, kad blakus nav pieaugušā. Biežāk izmantotās mācīšanās stratēģijas, kas noder attālinātas mācīšanās laikā un vēlāk pieaugušo dzīvē.

II daļa. Kādas ir mūsdienu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības mācību procesā?

Kas ir tā sauktā “Google atmiņa” un vai patiešām mūsdienu paaudze ir ar samazinātām uzmanības spējām? Kādas ir interneta meklētāju priekšrocības un trūkumi mācību procesā. Vai varam veikt vairākas lietas vienlaikus atbildēt uz vēstulēm Facebook, klausīties skolotājā Zoom mācību stundā un pierakstīt svarīgāko? Kibertelpas un mācīšanās procesu mijiedarbība.