fbpx

Zanda Rubene: Digitālā bērnība: padomi digitālās paaudzes audzināšanā

Astoņas lekcijas tiešsaistē, sākot ar 7. janvāri. Maksa par dalību: 19.90 EUR

Pieteikties

Lekciju kurss “Digitālā bērnība: padomi digitālās paaudzes audzināšanā” ir ieskats jaunākajos pētījumos par bērnu audzināšanas specifiku digitālās kultūras situācijā. Digitālās paaudzes audzināšana (Parenting the Digital Generation) pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no sociālo zinātņu aktualitātēm, ko apliecina gan šai problemātikai veltītais Eiropas starptautiskais zinātniskās sadarbības tīkls – COST Action, IS1410 The digital literacy and multimodal practices of young children (Mazu bērnu digitālā pratība un multimodālās prakses), kas tika uzsākts 2015. un tiks noslēgts 2019. gadā, gan Eiropas Komisijas iniciētais pētījums “Bērni (0-8) un digitālās tehnoloģijas: kvalitatīvs interpretatīvais pētījums” (2017), kurā piedalījās 21 valsts, tai skaitā Latvija, ko pārstāvēja LU PPMF Pedagoģijas zinātniskais institūts.

Pētnieki ir secinājuši, ka labklājības sabiedrībā tehnoloģiju lietotājs, kurš vēl 21. gs. pirmajā dekādē bija vidēji 6–13 gadus vecs, otrajā dekādē jau ir kļuvis 3-4 un nu jau 0 gadus vecs. Tiek postulēta jauna, nebijuša sociāla fenomena – digitālais mazulis – rašanās. Skārienjūtīgo ierīču straujā invāzijas dēļ mainās sociālie paradumi ģimenē, līdz ar to bērni savu pieredzi konstruē atšķirīgi no iepriekšējām paaudzēm.

Izglītības zinātņu pētnieki aktīvi pievērsušies digitālo mazuļu audzināšanas izpētei, taču pētījumi prasa laiku. Bet tikmēr bērni aug, un vecākiem un pedagogiem trūkst pieredzes un kompetences šajā jomā. Jo neviens vēl pirms dažiem gadiem nevarēja atbildēt uz jautājumu: kā rīkoties, ja mazulis vēlas darboties ar ekrānmedijiem? Tādu zināšanu sabiedrībā vienkārši nebija. Visi medijpedagoģiskie padomi, kas izstrādāti vairāku gadu desmitu laikā, ir bijuši piesaistīti lasīt un rakstīt prasmei, domājot par apmēram 6 gadus vecu bērnu. Turklāt tehnoloģiju straujā attīstība maina pedagoģiskos nosacījumus arī komunikācijā ar pusaudžiem.

Šis lekciju kurss ļaus reflektēt par bērnības fenomena īpatnībām digitālajā kultūrā, audzināšanas modeļu un principu transformācijām tajā, kā arī sniegs padomus vecākiem un pedagogiem 0 līdz 16 gadus vecu bērnu audzināšanā un mediju lietošanas paradumu veidošanā.


Lekciju kursa norise: Lekciju kurss notiks tiešsaistē (ne tiešraidē). Kursa dalībnieki saskaņā ar kursa grafiku saņems piekļuvi kursa lekciju video un papildu materiāliem LU Open Minded mājaslapā. Lekciju video būs skatāmi jebkurā laikā un vietā līdz 1. aprīlim.

Pilna lekciju kursa (astoņu lekciju video) cena:

19.90 EUR (norēķinoties par kursu līdz 16. decembrim);
24.90 EUR (maksājot par kursu pēc 16. decembra, līdz 26. decembrim);
29.90 EUR (maksājot par kursu pēc 26. decembra).

Klausītāji, auditorija: vecāki, skolotāji, bērnudārzu audzinātāji, sociālie darbinieki.


No iepriekšējo grupu dalībnieku atsauksmēm:

“Liels paldies profesorei Zandai Rubenei par ļoti vērtīgo kursu! Šovakar pēc noslēdzošās lekcijas devos mājās pie ģimenes ar nenovērtējami kolosālām sajūtām un jaunām, ikdienā lieliski pielietojamām, zināšanām par bērnu audzināšanu mediju laikmetā. Rekomendēju noklausīties šo kursu visiem vecākiem! Tas ļoti palīdz uz ikdienas jautājumiem, kas saistīti ar bērnu audzināšanu, paskatīties citādā, daudz saprotamākā gaismā. Vēlreiz paldies!”
“Patika lektores brīvais, interesantais, piemēriem bagātais stāstījums, iegūtā informācija un zināšanas, ko pārdomāt sevī un dalīties ar citiem.”
“Strukturēts, pētījumos balstīts tēmas izklāsts.”
“Aktuāla tēma ļoti veiksmīgā un secīgi būvētā izklāstā. Milzu pluss ir profesores personība un plašās zināšanas. Uzrunāja arī humora izjūta un ne-arogantā uzvedība.”
“Lielisks teorijas un prakses balanss.”
“Visvairāk patika lektores personība, spēja ieinteresēt auditoriju, sniegt visiem saprotamus piemērus savas teorētiskās domas pamatošanai.”


Par lektori

Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lektore ir Eiropas starptautiskā zinātniskās sadarbības tīkla “Mazu bērnu digitālā pratība un multimodālās prakses” koordinatore Latvijā, publicējusi zinātniskus rakstus par bērnu un jauniešu audzināšanu digitālajā kultūrā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā, bērnības pētījumos. Digitālās bērnības izpēte ir uzskatāma par viņas nozīmīgāko pētniecisko interesi pēdējos gados. Foto: Mikus Meirāns


Svarīga informācija! Kā notiks studijas tiešsaistē? Pirms pieteikšanās aicinām izlasīt

1. Piesakieties dalībai kursā, aizpildot reģistrācijas anketu.

2. Apmaksājiet e-pastā saņemto rēķinu.

3. Drīz pēc rēķina apmaksas e-pastā saņemsiet apstiprinājumu savai dalībai kursā un instrukcijas, kā pievienoties kursa grupai openminded.lv mājaslapā. Lūdzam pievienošanos neatlikt uz pēdējo brīdi.

4. Kursa pirmā lekcija kopā ar papildus materiāliem – prezentāciju, pašpārbaudes testu un ieteikumiem tēmas padziļinātai izpētei – taps pieejama 7. janvārī līdz plkst. 16.00. Pārējās lekcijas – saskaņā ar kursa grafiku (aicinām skatīt tālāk) taps pieejamas reizi nedēļā – otrdienās līdz 25. februārim. Jums būs iespēja uzdot jautājumus kursa lektorei prof. Zandai Rubenei. Diemžēl nevaram garantēt, ka visi jautājumi tiks atbildēti, taču noteikti atbildēti tiks tie, kas sniegs plašāku izpratni par kursa tēmu.

5. Lekcijas nenotiek tiešraidē. Pēc ievietošanas LU Open Minded mājaslapā tās būs skatāmas jebkurā jums ērtā laikā un vietā uz jebkuras ierīces, kas darbina jaunākās pārlūkprogrammas versijas. Lai skatītos lekciju video, jums nepieciešams interneta pieslēgums. Lekciju video nav pieejami lejuplādei.

6. 25. februārī kopā ar kursa noslēdzošo lekciju saņemsiet saiti uz kursa noslēguma testu. Izpildiet to līdz 5. martam.

7. Ja noslēguma testā vismaz 70% jautājumu atbildēti pareizi, sagatavosim un nosūtīsim jums apliecinājumu par kursa apgūšanu.

8. Lekciju video paliks pieejami skatīšanai līdz 2020. gada 1. aprīlim. Visus rakstiskos materiālus laipni aicinām lejuplādēt savā datorā.


Lekciju saraksts

Pirmā lekcija. Kas ir audzināšana?

Lekcija taps pieejama 7. janvārī, līdz plkst. 16.00 un būs skatāma jebkurā jums ērtā laikā un vietā līdz 1. aprīlim.

Mēdz teikt, ka audzināšanas rezultāts ir laimīgs cilvēks. Vai arī, ka audzināšanas rezultāts ir rīcībspējīgs cilvēks, kurš spēj tikt galā ar savu dzīvi bez citu palīdzības. Jautājums ir tikai par paņēmieniem un metodēm, ko pieaugušie izvēlas, lai audzināšanas rezultātu sasniegtu. Šajā lekcijā skaidrosim to, kā un kāpēc audzināšana tiek pētīta? Izmantojot jaunākos pētījumus par audzināšanu Latvijā 20. un 21. gs., analizēsim audzināšanas mērķus: paklausību, patstāvību un sadarbību.

Otrā lekcija 14. janvārī. Kāpēc un kā mainījusies bērnu audzināšana pēdējos simts gados?

Dažādos laikos un dažādās kultūrās atšķiras pieaugušo izpratne par bērnu audzināšanu, ko nosaka sociālie un kultūras konteksti. Sociālo zinātņu interese par audzināšanu mūsdienās ir saistīta ar pārmaiņu sabiedrības izraisītajām transformācijām cilvēku sociālajos paradumos un komunikācijas modeļos. Šajā lekcijā skaidrosim to, kā audzināšana ir mainījusies pēdējos 100 gados, un, kāpēc tradicionālie audzināšanas paņēmieni mūsdienās bieži izrādās neefektīvi? Runāsim arī par to, kā audzināt mūsdienu bērnu tā, lai viņš prastu būt patstāvīgs un rīcībspējīgs pārmaiņu sabiedrībā.

Trešā lekcija 21. janvārī. Bērnības izpratne un tās transformācijas.

Mūsu priekšstati par audzināšanu ir cieši saistīti ar to, kā sabiedrībā saprotam jēdzienu bērnība, taču sabiedrībā notiekošie procesi, pieaugušo un bērnu sociālie paradumi, līdz ar to arī bērnības izpratne, pēdējos gadu desmitos sabiedrības digitalizācijas kontekstā ir būtiski mainījušies. Lekcijā runāsim par to, kāpēc digitālajā kultūrā tiek producēti no poligrāfijas laikmeta kultūras atšķirīgi paradumi, uzvedības normas, sociālie un kultūras simboli, kas izraisa viegli pamanāmus izaicinājumus audzināšanai, kas būtībā nozīmē vērtību un attieksmju tālāknodošanu un veidošanu ar komunikācijas līdzekļiem.

Ceturtā lekcija 28. janvārī. Digitālās bērnības izaicinājumi vecākiem un pedagogiem.

Pētnieki secina, ka bērnu aktuālie sociālie paradumi bieži nonāk pretrunā ar tradicionālo priekšstatu par bērnību un bērna vietu sabiedrībā, kas liek pieaugušajiem pārskatīt savus audzināšanas paņēmienus. Lekcijā runāsim par bērna sociālajiem tēliem sabiedrībā, ar to radītajiem riskiem un ieguvumiem, kā arī analizēsim, kurš tēls ir atbilstošākais bērna audzināšanai digitālās kultūras kontekstā.

Piektā lekcija 4. februārī. Audzināšanas stili un to nozīme digitālajā kultūrā.

Ja mēs pieņemam, ka pieaugušais ir tas, kurš zina bērna „laimes formulu”, tad, laimes sasniegšanai, bērna uzdevums ir paklausīt pieaugušajam. Un pieaugušo uzdevums ir pēc iespējas ilgāk pasargāt bērnu no priekšstatiem par parādībām, kas „laimīgajā bērnībā” neiederas, piemēram: nāve, slimības, seksualitāte u.c. Respektīvi, jo mazāk bērns zinās, jo laimīgāks būs. Taču piekļuve internetam ir radikāli mainījusi situāciju. Bērni var piekļūt informācijai, kas pēc būtības nav radīta un domāta viņiem, jo vecāki bieži neseko līdzi tam, ko bērni internetā dara. Savukārt vecāki internetā iegūst informāciju par “bīstamo ārpasauli”, kas liek pieaugt viņu bailēm par bērnu drošību. Lekcijā spriedīsim par to, kurš audzināšanas stils ir atbilstošākais minētās problēmas risināšanai.

Sestā lekcija 11. februārī. Padomi rīcībspējīga bērna audzināšanai digitālajā kultūrā.

Audzināšana mūsdienās rada virkni sarežģītu jautājumu. Vai nezināšana padara cilvēka dzīvi drošāku? Kas notiks ar paklausīgo, laimīgo, nezinošo, nedomājošo bērnu, kad tie, kas viņu sargā un par viņu rūpējas, vienkārši fiziski nebūs klāt? Vai bērni spēs apzināties iespējamos draudus un riskus, ko ikdiena var sagādāt? Vai iespējams jau iepriekš paredzēt visus iespējamos noteikumus un aizliegumus, kas bērnus pasargātu? Šajā lekcijā spriedīsim par pāraprūpi audzināšanā un iemācīto bezpalīdzību, kas skar arvien vairāk bērnu labklājības sabiedrībā, kā arī par cieņpilno komunikāciju un audzināšanas principiem bērnu sociālās rīcībspējas veicināšanai.

Septītā lekcija 18. februārī. Ko mediji dara ar bērniem vai ko bērni dara medijos?

Mūsdienās bērnu pirmais kontakts ar tehnoloģijām notiek ļoti agrā vecumā, tas notiek vēl pirms 2 gadu vecuma sasniegšanas. Vidēji bērni visā Eiropā izmanto tehnoloģijas 2 līdz 5 stundas dienā. Latvijā bērniem mājās ir pieejams plašs tehnoloģiju klāsts. Tehnoloģijas tiek iegādātas, jo tas ir mūsdienīgi un tās ir iespējams iegādāties, taču bieži nav pietiekami pārdomāts, ko katrs ģimenes loceklis ar tām darīs, kā tās izmantot bērnu attīstībā. Šajā lekcijā runāsim par mediju ietekmes teorijām, par to, kas jāņem vērā vecākiem, domājot par savu bērnu paradumiem ikdienā.

Astotā lekcija 25. februārī. Padomi konstruktīvai bērnu mediju lietošanas paradumu veidošanai.

Izglītības zinātņu pētnieki aktīvi pievērsušies digitālo mazuļu audzināšanas izpētei, taču pētījumi prasa laiku. Bet tikmēr bērni aug, un vecākiem un pedagogiem trūkst pieredzes un kompetences šajā jomā. Jo neviens vēl pirms dažiem gadiem nevarēja atbildēt uz jautājumu: kā rīkoties, ja mazulis vēlas darboties ar ekrānmedijiem? Tādu zināšanu sabiedrībā vienkārši nebija. Visi medijpedagoģiskie padomi, kas izstrādāti vairāku gadu desmitu laikā, ir bijuši piesaistīti lasīt un rakstīt prasmei, domājot par apmēram 6 gadus vecu bērnu. Turklāt tehnoloģiju straujā attīstība maina pedagoģiskos nosacījumus arī komunikācijā ar pusaudžiem. Šī lekcija sniegs padomus mediju lietošanas paradumu veidošanai bērniem līdz 16 gadus vecumam.