fbpx
Līdz kursa sākumam vēl:
00 D
00 H
00 M
00 S
Kurss ir uzsākts!
Kursa sākums 6. decembrī!
PIETEIKTIES

Astra Spalvēna: Latvijas gastronomijas 200 gadu vērtības un pārvērtības

Sešas lekcijas tiešsaistē (ierakstā), sākot ar 6. decembri. Pieteikšanās līdz 13. decembrim. Pirmā lekcija jau pieejama skatīšanai. Maksa par dalību: 24.90 EUR

Foto: Guna Rubule

Pieteikties

Kā notiks studijas šajā kursā?

1) Piesakieties kursam, aizpildot pieteikuma anketu.
2) Apmaksājiet dalības maksu ar bankas karti vai maksājot ar pārskaitījumu internetbankā.
3) Uzreiz pēc apmaksas veikšanas saņemsiet piekļuvi kursa vietnei, kur jau skatāma pirmā lekcija.
4) Nākamās lekcijas, sākot ar 6. decembri, kļūs pieejamas pirmdienās plkst. 16.00.
5) Lekcijas paliks jūsu rīcībā sešus mēnešus no reģistrācijas brīža.
6) Līdz ar noslēdzošo lekciju saņemsiet piekļuvi kursa noslēguma testam, kura sekmīgi izpildot uzreiz saņemsiet elektronisku sertifikātu par kursa apgūšanu.
7) Kursa gaitā jums būs iespēja uzdot jautājumus kursa lektorei un saņemt atbildes.


Par kursu

Šajā kursā aicinām ikvienu paraudzīties uz Latvijas gastronomijas identitātes un vērtību veidošanos pēdējo 200 gadu laikā. Kursa saturs paplašinās jūsu izpratni par Latvijas nacionālo virtuvi ietekmējošiem apstākļiem, bagātinās jūsu skatījumu uz ikdienas maltītes daudznozīmīgumu un sniegs iedvesmu latviešu valodā sarakstītajās pavārgrāmatās minētu ēdienu pagatavošanai, baudīšanai un sarunām par ēdiena gastronomisko vērtību. Kursam pievienotajos mājasdarbos lektore aicinās interesentus izmēģināt šodienai neierastu ēdienu receptes un radīt garšu eksperimentus virtuvē.

Kursa mērķis ir attēlot Latvijas gastronomijas un nacionālās virtuves konceptu no kultūrantropoloģijas viedokļa: apskatot vēstures un citu valstu virtuvju ietekmi un mijiedarbību, aicinot uz pārdomām par to, kādi apstākļi virza nacionālās virtuves rašanos un kādas transformācijas tā piedzīvo laika gaitā. Kursa lektore aicina kursa klausītājus iepriekš neizzinātos rakursos paraudzīties uz vārdu savienojuma “nacionālā virtuve” izpratni, lietojuma motivāciju un piepildījumu.

Kurss sniegs bagātīgas zināšanas ikvienam – gan gastronomijas iedvesmotam baudītājam, gan tās askētam, gan tiem, kas domā par to, kā pavārgrāmatās stāstītais par Latvijas gastronomiju var kļūt par iedvesmas avotu pārtikas produktu attīstīšanā un mārketingā.


Pilna lekciju kursa (sešu lekciju un papildmateriālu) cena:

19.90 EUR (maksājot līdz 26. novembrim);
24.90 EUR (maksājot no 27. novembra līdz 6. decembrim);
29.90 EUR (maksājot no 7. decembra).


Vienas lekcijas garums: apm. 60 min.

Klausītāji, auditorija: ikviens, kurš mīl izzināt un baudīt ēdienu, ko ceļam galdā, un, vaļasprieka vai profesionālas intereses vadīts, vēlas iepazīt Latvijas gastronomiju un nacionālo virtuvi kultūras un laika ritējuma kontekstā.


Par lektori

Astra Spalvēna ir ēdienu kultūras pētniece, nodarbojas ar latviešu valodā sarakstīto pavārgrāmatu un kulinārā mantojuma pētīšanu. Bloga latvijasvirtuve.lv autore.

Ieguvusi doktora grādu mākslas zinātnēs, aizstāvot promocijas darbu, kas ir līdz šim vienīgais promocijas darbu par ēdiena kultūru un vēsturi Latvijā “Ēdiena adaptāciju zīmju sistēmās kultūrkontekstuālā analīze”. Astra ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadošā pētniece. Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Nacionālā identitāte: gastropoētiskie aspekti” galvenā izpildītāja.


Kursa saturs

Pirmā lekcija. Latviešu valodā sarakstītās pavārgrāmatas (pieejama skatīšanai)

Pārskats par latviešu valodā sarakstītajām pavārgrāmatām: sākot ar pirmajām muižu pavāriem adresētajām recepšu kompilācijām līdz mūsdienu ilustrētajām kafijas galdiņa grāmatām. Koncentrēts ieskats tajā, kā pēdējo 200 gadu laikā pavārgrāmatas ir mainījušās sociālo, politisko un ekonomisko apstākļu ietekmē.

Otrā lekcija. Ko stāsta pavārgrāmatas? (06.12.)

Ēdiena iekļaušanai pavārgrāmatā var būt dažādi iemesli. Lekcija veltīta tam, lai izstāstītu, ka pavārgrāmatas nav vien dokumentāli avoti, bet tās mums stāsta par to, ko cilvēki būtu varējuši vai gribējuši konkrētā laikā ēst, par laikmeta cerībām un bailēm, gaumi un statusu.

Trešā lekcija. Latviskā virtuve 1930. gadu pavārgrāmatās (13.12.)

Starpkaru periodā pavārgrāmatas bijušas ļoti daudzveidīgas – daļa no tām vēl atsaucās uz “baronu laikiem” un publicē eiropeiskās augstās virtuves receptes, daļa ignorēja bekona eksporta veiksmes stāstu un popularizēja veģetārismu, bet citas mācīja praktiski saimniekot, konservēt, darīt vīnus un sierus. Pazīmes, kas uz šī fona piemita Ulmaņlaiku pavārgrāmatām, un kāpēc tās uzskatāmas par nacionālās virtuves kodolu.

Ceturtā lekcija. Propagandas pavārgrāmatas (20.12.)

Starpkaru periodā jaunizveidotās valsts attieksmi pret pārtiku ietekmēja dažādi apstākļi: starptautiskas pārtikas krīzes, nepieciešamība aizsargāt vietējo tirgu un pasaules kara draudi, kas ne tikai Vācijas, bet arī Latvijas valdību mudināja stāstīt iedzīvotājiem par nepieciešamību izdzīvot no pašu izaudzētā. Propaganda rosināja apgalvot, ka cukurs ir veselīgs, menca ir tikpat augstvērtīga kā lasis un no kartupeļiem var cept kūkas. Lekcijā uzzināsiet par to, kā Latvijas virtuvi varēja ietekmēt propagandas pavārgrāmatas: tas, ko mēs uzskatām par dabiskām pārmaiņām uzturā, tiek apzināti ievests, lai kalpotu noteiktām interesēm.

Piektā lekcija. Nacionālās virtuves rašanās apstākļi (27.12.)

Nacionālā virtuve, atšķirībā no tradicionālā uztura, nav kaut kas mūžīgi pastāvējis, bet gan noteiktā politiskā sistēmā radies recepšu repertuārs. Nacionālās virtuves radušās līdz ar nāciju veidošanos un atspoguļo centienus uzsvērt kādas nācijas savdabību un vienlaikus apliecināt piederību tai – līdzīgi kā himna vai karogs. Nacionālo virtuvju rašanās apstākļi dažādās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Sestā lekcija. Nacionālā virtuve cauri laikiem (03.01.)

Lai saprastu nacionālās virtuves konceptu mūsdienās, vērts aplūkot šī koncepta transformācijas laika gaitā. Padomju Savienības ideoloģiskais uzstādījums pieprasīja emblemātisku nacionālo atšķirību uzsvēršanu starp padomju tautām, tad par latviešu tautas simboliem kļuva krāšņie Nīcas tautas tērpa brunči, tautasdziesmas par darbu un zirņi ar speķi. 1990. gadiem raksturīga atteikšanās no padomju identitātes un mēģinājumi veidot jaunu kulināro kultūru. Savukārt mūsdienās meklējam “Latvijas garšas” – globāli ēdieni no vietējiem produktiem un nacionālās virtuves pavārgrāmatas kļūst par valsts zīmola sastāvdaļu.

Pieteikties