Zanda Rubene: Digitālā(s) dzīves māksla

Kā izmantot tehnoloģijas, lai atbalstītu mūsu vērtības? Kā dzīvot skaisti digitālajā laikmetā? Kā integrēt rīku savā dzīvē, nevis savu dzīvi rīkā? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atradīsim atbildes šajā astoņu lekciju kursā.

Klausītāji, auditorija: ikviens, kurš lieto digitālās tehnoloģijas un meklē veidus, kā dzīvot apzinātu, sakārtotu un pilnīgu dzīvi.

Dalībnieka atsauksmes

“Izcils kurss. Nebiju gaidījusi, ka tik ikdienišķu tēmu kā mani mobilā telefona lietošanas paradumi var tik padziļināti analizēt. Dažbrīd jutos kā terapeita krēslā. Domāju to labā nozīmē, jo ieguvu jaunas atklāsmes par sevi.”

“Vērtīgs ceļvedis piesātinātajā digitālajā laikmetā. Rosina apstāties, analizēt un pārskatīt savus paradumus (vai veidot jaunus).”

“Īsi, skaidri, kodolīgi. Būtu vēlējusies šo kursu garāku. Ļoti patīk lektores dabiskums un piemēri iz dzīves.”

“Ar lielu interesi gaidīju un klausījos katru lekciju. Tika rosinātas vērtīgas filozofiskas pārdomas. Kurss veidots saistošs, viegli uztverams un pārskatāms. Paldies par ieguldīto darbu un vērtīgumu!”

“Ir dažas būtiskas lietas, ko pasaka pasniedzēja, kas it kā ir zināmas, bet negribas tās pieņemt. Ja to pasaka kāds no malas, tad ir citādi.”

“Labākais, ko pēdējā laikā esmu klausījusies. Pateicoties Zandas lekcijām, esmu ceļā uz digitālo minimālismu savā dzīvē, un tas sāk izdoties! Darba dienas palikušas mierīgākas, bet brīvdienas – garākas un piepildītākas.”

“Ļoti patīk, kā lektore pasniedz savu tēmu. Teorijas un praktisko piemēru savijums ļauj labāk izprast tēmu. Kursa laikā sniegtie padomi ir tādi, kurus ikdienā tiešām var ieviest savā dzīvē.”

Par kursu

Vai dzīve, ko dzīvojam, ir “mūsu” dzīve? Šo jautājumu grāmatā par dzīves mākslu 20. gs. beigās uzdod filosofs Vilhelms Šmids, domājot par cilvēku izvēlēm un skaistas dzīves meklējumiem. Digitālajā kultūrā 21. gs. otrās dekādes beigās šis jautājums ir ieguvis jaunu jēgu – apmēram 20 gadus pēc interneta tapšanas mēs aizvien skaidrāk apjaušam, ka pamazām zaudējam kaut ko ļoti būtisku – tehnoloģijas, kas radītas mūsu dzīves uzlabošanai, pamazām sāk to nomākt.

Kā mainīt savus paradumus? Kā dzīvot skaisti digitālajā laikmetā? Kā integrēt rīku savā dzīvē, nevis savu dzīvi rīkā? Ko nozīmē robežas, rutīna, režīms un vērtības skaistas dzīves dzīvošanai digitālajā laikmetā? Kā izmantot tehnoloģijas, lai atbalstītu mūsu vērtības? Kā izveidot ilgtspējīgu digitālā minimālisma dzīves stilu, kas ietver digitālās uzmanības ekonomiju, kompulsīvas tehnoloģiju lietošanas mazināšanu? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem meklēsim (un atradīsim) atbildes šajā astoņu lekciju kursā.

Kurss filmēts 2020. gadā.

Par pasniedzēju

Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU profesore, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāne, LU Doktora studiju programmas “Izglītības zinātnes” direktore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lektore ir Eiropas starptautiskā zinātniskās sadarbības tīkla “Mazu bērnu digitālā pratība un multimodālās prakses” koordinatore Latvijā, publicējusi zinātniskus rakstus par bērnu un jauniešu audzināšanu digitālajā kultūrā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā, bērnības pētījumos. Digitālās bērnības izpēte ir uzskatāma par viņas nozīmīgāko pētniecisko interesi pēdējos gados.

Lekciju plāns

Pirmā lekcija. Digitālā laikmeta diagnoze

Internets un IKT ir radījuši nebijušas iespējas – notikuši demokratizācijas un decentralizācijas procesi. Pateicoties tehnoloģijām, pasaule ir kļuvusi savienota un sasniedzama. Mēs spējam strādāt un komunicēt ātrāk un efektīvāk. Un tomēr tādā formā cilvēce nekad nav pastāvējusi, un pret to nav izstrādāta nekāda sensibilitāte. Līdzās nozīmīgai un jēgpilnai informācijai, kas var kalpot dzīves vadīšanā, pastāv informācija, kurai nav nekādas jēgas. Vienlaikus tehnoloģijas ir radījušas arī pārmērību un steigas laikmetu, kas rada trauksmi, bailes un melus.

–

Otrā lekcija. Dzīve digitālajā laikmetā: bēgšana no sevis

Nebeidzamo izvēļu radītais apgrūtinājums – mums ir bail apstāties, palēnināt tempu, nepaspēt. Daudz “dzeram”, slikti guļam, pārstrādājamies un izdegam. Cilvēkus ir pārņēmis kauns un bailes nezināt – nebūt sociālajos tīklos, neskatīties ziņas un būt “atvienotam”. Mēdz teikt, ka iesaistīšanās sociālajos tīklos ir veids, kā aizbēgt no sevis un nodrošināties pret vientulību. Kā dzīvot šajā laikmetā? Kā atgūt varu pār savu ikdienu? Tie ir jautājumi, kurus cilvēki pasaulē sāk uzdot arvien biežāk.

–

Trešā lekcija. Dzīves māksla. Kā dzīvot skaistu dzīvi?

Dzīves māksla kā filozofijas teorija, kuras mērķis ir dzīves apjēgšana – skaista, labi nodzīvota dzīve. Mēs radām savu dzīvi kā mākslas darbu, ko piepildām ar izvēlēm, paradumiem un tehnikām. Dzīves māksla pilnībā sakņojas izvēlēs. Vai mūsdienu situācijā varam būt droši, ka dzīve, kuru dzīvojam, ir “mūsu” dzīve? Kā dzīvot skaisti digitālajā pasaulē? Iespējams, bijām koncentrējušies uz apjēgtu dzīves dzīvošanu, bet esam atstājuši novārtā refleksiju par to? Kā iespējams mainīt savus paradumus?

–

Ceturtā lekcija. “Ars Vivendi” – askēze

Reflektētas dzīves mākslas uzdevums ir ne tikai izvēlēties un mainīt ieradumus, bet arī apzināti ļaut tiem pastāvēt un saglabāties. Vai nepieciešama krīze, kas iezīmē revolūciju mūsu paradumos? Vai dodam priekšroku mierīgai un pakāpeniskai paradumu evolūcijai? Aktuālā tendence meklēt risinājumus atsvešinātībai no sevis – postdigitālā laikmeta pasludināšana. Sabiedrībā pieaug prasība pēc meditācijas, apzinātības, dažādu atteikšanās veidu praktizēšanas – uzskatāms pierādījums pārpilnības/pārmērības kultūras radītajām problēmām. Digitālās askēzes piemēri: digitālais detokss un digitālais minimālisms kā iespējamie risinājumi.

–

Piektā lekcija. Digitālais minimālisms kā dzīves māksla

Pētnieki ir secinājuši, ka nekontrolētas tiešsaistes aktivitātes ietekmē psiholoģisko labizjūtu, rada kompulsīvu uzvedību, samazina laimes izjūtu, novirza uzmanību no vērtīgām aktivitātēm. Saskaņā ar Ērihu Frommu bēgšanai no brīvības ir uzmācības iezīme – uzmācīgā atkārtošanās ir viens no psiholoģiskajiem nāves dziņas pamatojumiem. Kā izmantot tehnoloģijas, lai atbalstītu mūsu vērtības? Kā izveidot ilgtspējīgu digitālā minimālisma dzīves stilu, kas nozīmē digitālās uzmanības ekonomiju, kompulsīvas tehnoloģiju lietošanas mazināšanu?

–

Sestā lekcija. Digitālā minimālisma principi

Digitālais minimālisms ir tehnoloģiju izmantošanas stratēģija, kurā tiešsaistes laiku koncentrējam uz nelielu rūpīgi atlasītu un optimizētu darbību daudzumu, kas balstās mums nozīmīgās vērtībās. Svarīgi ir atcerēties, saprast un īstenot digitālā minimālisma principus: 1) nekārtība ir dārga; 2) organizēšana ir svarīga; 3) nolūks/nodoms ir nomierinošs. Tas ir veids, kā vadīt savu dzīvi, atgūt kontroli pār savu ikdienu, apzināties, ka dzīve, ko Tu dzīvo, ir Tava.

–

Septītā lekcija. Atgūt atpūtu: atpūta un laba dzīve

Zinātnes attīstības rezultātā esam ieguvuši tādu “ekstru” kā brīvais laiks – beidzot varam atpūsties, kamēr mašīnas strādā mūsu vietā. Taču tā vietā izvēlamies pat 12 stundas dienā dīki pavadīt internetā. Kas ir atpūta? Kāda ir kvalitatīva atpūta? Aristotelis ir teicis, ka kvalitatīva atpūta ir labas dzīves vadīšanas esence. Kādas ir attiecības starp augstas kvalitātes atpūtu un digitālo tehnoloģiju lietošanu? Kā to plānot, praktizēt un izbaudīt?

–

Astotā lekcija. Skaista dzīve digitālajā laikmetā

Skaista dzīve digitālajā laikmetā nozīmē saprātīgu tehnoloģiju izmantošanu. Atcerieties – svarīgi ir sasniegt digitālā minimālisma mērķi: integrēt rīku savā dzīvē, nevis savu dzīvi rīkā. Ko nozīmē robežas, rutīna, režīms un vērtības skaistas dzīves dzīvošanai digitālajā laikmetā? Tehnoloģijas mums dod iespēju būt labākiem nekā pirms tām. Jautājums ir par tehnoloģiju izmantošanu, neaizmirstot par savu autonomiju.